Nosaukums:

Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris. Apkārtne

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris. Apkārtne

Oriģināla radīšanas datums:

[192-]

Anotācija (latviešu):

Pēc Rīgas pareizticīgo arhibīskapa Arsēnija lūguma, Kurzemes guberņas vicegubernators Aleksandrs Muravjovs 1894. gadā sieviešu kopienas vajadzībām piešķīra 200 hektārus lielu meža gabalu netālu no Jelgavas – Valgundē – malkas ciršanai, lai varētu apkurināt kopienas telpas Rīgā. Vieta bija klusa, apkārt mežs, un tāpēc to nosauca par tuksnesi (Pustinku). 1895. gadā meža stigu krustojumā Pustinkā (Valgundē) cēla pirmo kapelu. Valgunde un tās apkārtnē bija piemērota vieta klostera celšanai. Mansurovas turpināja ziedojumu vākšanu Latvijas novados un Krievijas guberņās. Boriss Mansurovs lūdz finansiālu palīdzību Krievijas caram. Aleksandrs III no valsts kases B. Mansurovam piešķīra 29 tūkstošus rubļu. Šo naudu izlietoja Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienas vajadzībām, zvanu iegādei. Par šiem līdzekļiem cēla arī baznīcu Valgundē. 1897. gada 6.augustā tika ielikts Valgundes Kunga Apskaidrošanas baznīcas pamatakmens. 1899.gada 20. jūnijā Rīgas un Jelgavas pareizticīgo arhibīskaps Agafangels iesvētīja Kunga Apskaidrošanas baznīcu Valgundē. Pastāvīgi šeit sāka dzīvot 30 māsas. 1902. gada 12. janvārī ar Sv. Sinodes lēmumu Rīgas pareizticīgo sieviešu kopienu pārveidoja par Rīgas Sv. Trijādības sieviešu klosteri, bet Valgunde kļuva par tās filiāli. Par Valgundes klostera priekšnieci kļuva māte Joanna – Natālija Mansurova. Līdz 1914. gadam Valgundes klosterī sakarā ar celtniecības darbiem dzīvoja ap 200 cilvēku. 1914. gada 20. aprīlī, kad vācieši ir vairs tikai trīs verstis no Jelgavas, sākas evakuācija. Pirmā pasaules kara gados Valgundes klostera teritorijā saimnieko vācieši. 1918. gadā māsas atgriezās Valgundē. No 1918. gada līdz Otra pasaules kara beigām Valgundes klosterī dzīvoja 30 – 40 māsas. Otrā Pasaules kara gados Valgundes klosteris savu darbību nepārtrauca. 80. gadu beigās uzcēla trīs jaunus korpusus, t.sk. viesnīcu, ierīkoja kanalizāciju, artēzisko aku, uzcēla pirti un veļas mazgātavu

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

0736 Valgunde

Daļa no:

Aurora - 1945 - 1999 (Notikums)

Daļa no:

Slokas celulozes un papīra fabrika (Notikums)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Fiziskais raksturojums:

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Klosteri

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Valgundes pagasts (Jelgavas novads, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Industriālais mantojums (Kolekcija)

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6093/

Gads laika joslai:

1921

Izveidošanas datums:

10.06.2019

Labošanas datums:

17.12.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://test.lndb.lv/data/obj/16388
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes