Nosaukums:

Ogre. Peldvieta Ogres upē

Autors:

Vīburs, Krišjānis, 1901-1995

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Ogre. Peldvieta Ogres upē

Autors:

Vīburs, Krišjānis, 1901-1995

Oriģināla radīšanas datums:

[193-]

Anotācija (latviešu):

Pirmā peldētava Ogre ierīkota 1888. gadā par Ogres kolonijas vasarnieku līdzekļiem, izlaužot akmeņaino grunti un padziļinot peldvietu līdz nepieciešamajam dziļumam. Lai aizklātu skatu, peldvietā ūdeņi ierīkoja žogu no pītam krūmu klūgām. Kolonijas biedri uzstādīja savas koka peldu būdas, kuras ārpus kolonijas personām izmantot varēja atļaut vienīgi kolonisti. 1898. gadā Rīgas pilsēta noslēdza nomas līgumu par peldvietas izmantošanu ar gadu maksu – 10 rubļu. Vēl šodien pie kājnieku tilta Bērzu alejā var redzēt akmens trepes, kas kādreiz veda uz peldētavu. Pēc Pirmā pasaules kara peldvietu izmantoja, bet neapkopa, un tā drīz palika par seklu un nelietojamu. 1930. gadā Ogres pilsētas valde par saviem līdzekļiem to atjaunoja un oficiāli atklāja 20. jūnijā. Šeit uz akmens krasta ierīkoja laipas un lēktuves, kā arī aizsprostu ūdens dziļuma regulēšanai. Pilsēta ieveda arī speciālo peldu nodokļi, ko maksāja katrs pierakstītais vasarnieks. Nosaukta par „Ogres pilsētas centrālo peldvietu” , jo arī bija peldvieta Jaunogrē un pie dzirnavām. Šeit notika sporta svētki, peldēšanas, ūdenspolo un airēšanas sacensības, vizināšanās ar laivām, attaukošanas ūdens masāžas, Līgo vakara svinēšana, kad pa upi peldēja plosti ar ugunskuriem. Šīs tradīcijas oficiāli pārtrauca ar 1961. gadā ar A. Pelšes rīkojumu, bet patiesībā saglabājas vēl ilgi pēc tam

Anotācija (latviešu):

Ogre kā gaisa un peldu kūrorts savu uzplaukumu piedzīvoja 20. gadsimta 30.gados. Pateicoties skaistajai dabai, veselīgajam klimatam un mērķtiecīgai pilsētas domes darbībai, Ogre kļuva par iecienītu atpūtas un veseļošanās vietu gan vasaras, gan ziemas sezonā. Atpūtnieku vajadzībām kalpoja trīs peldētavas, laivu piestātne, sporta spēļu laukumi, tenisa laukumi, viesnīcas un pansijas, peldu iestāde, slēpotāju tramplīns Zilajos kalnos. Pēc Otrā pasaules kara Ogre zaudēja kūrortpilsētas raksturu un kļuva par rūpniecības centru ar strauji augošajam iedzīvotāju skaitam neatbilstošu, vāju infrastruktūru. Īpaša loma kardinālajās pārmaiņās bija rūpniecības gigantam - Ogres trikotāžas kombinātam. Daļu vasarnīcu apbūves nomainīja daudzstāvu namu masīvi

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

0959 Ogre

Daļa no:

Aurora - 1945 - 1999 (Notikums)

Daļa no:

Slokas celulozes un papīra fabrika (Notikums)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ģeodēziskie sākumdati:

WGS84

Punkta koordinātas:

56.816160,24.613227

Izdevējs:

Rīga : Fotobrom

Fiziskais raksturojums:

1 fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Upes

Temats:

Peldvietas

Temats:

Ogre, upe (Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Ogre (Ogres novads, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Fotopapīrs

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Industriālais mantojums (Kolekcija)

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5734/

Gads laika joslai:

1934

Izveidošanas datums:

10.06.2019

Labošanas datums:

17.12.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://test.lndb.lv/data/obj/16113
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes