Nosaukums:

Bauska

Oriģināla radīšanas datums:

[191-]

Izdevējs:

Bauska : L. Upeneek

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Bauska

Oriģināla radīšanas datums:

[191-]

Anotācija (latviešu):

Vēstures avotos Bauskas vārds pirmoreiz pieminēts 1443. gadā - laikā, kad savu mūra pili Ordeņa valsts dienvidu robežas un svarīgā Lietuvas tirdzniecības ceļa sargāšanai te uzcēla Livonijas ordenis. Pils atradās pie pašas Mūsas un Mēmeles satekas - t.s. Ķirbaksalā. Uz trīsstūrainās zemes strēles aiz pils izveidojās miests ar baznīcu, krogu, kā arī amatnieku un tirgotāju mājām. Tomēr teritorija starp Mēmeli un Mūsu bija pārāk šaura, tāpēc pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1584. gadā miestu lika pārcelt uz Mēmeles kreiso krastu iepretim braslam. 17. gadsimta sākumā Bauska izauga par ievērojamu tirdzniecības un amatniecības centru. Ap 1609. gadu tai piešķīra pilsētas tiesības, kuras 1635. gadā tika papildinātas ar jaunām privilēģijām. 17. gadsimtā Bauskai bija moderns regulārs plānojums (divas galvenās ielas, kuras gāja paralēli Mēmeles upei, perpendikulāri krustoja šķērsielas), plašs tirgus laukums ar rātsnamu centrā, divas luterāņu baznīcas un vienstāvu dzīvojamā apbūve. Smagus zaudējumus Bauska cieta Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa cīņās ar Poliju, bet jo īpaši - Ziemeļu karā. Tā sākumposmā pēc Kārļa XII pavēles pilsētā tika nojauktas koka celtnes, lai iegūtu materiālus pils nostiprināšanai, bet 1706. gadā, pēc Bauskas krišanas krievu rokās cars Pēteris I pili lika uzspridzināt un nocietinājuma vaļņus nolīdzināt ar zemi. Ziemeļu karš drupās pārvērta arī divas trešdaļas pilsētas. Iedzīvotāju postu vēl vairāk padziļināja karam sekojošais bads un 1710. gada mēra epidēmijas. 1812. gadā Bausku piemeklēja jauna liksta - Napoleona armijas iebrukums (cauri pilsētai veda ceļš, pa kuru franči un viņu sabiedrotie pārvietojās uz Krieviju). Bauska īsti atlaba tikai 19. gadsimta otrajā pusē, kad tā kļuva par vienu no galvenajām linu, graudu un lopu tirdzniecības centriem auglīgajā Zemgales novadā. Ap šo laiku Bauskā tika uzcelta vilnas vērptuve, divas kokzāģētavas, dzelzslietuve, lauksaimniecības darbarīku fabrika un citi uzņēmumi

Oriģināla turētājs (*):

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Struktūrvienība, kurā atrodas oriģināls:

Letonikas un Baltijas centrs. Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcija

Oriģināla novietojuma kods:

0821 Bauska

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Industriālais mantojums (Kolekcija)

Izdevējs:

Bauska : L. Upeneek

Fiziskais raksturojums:

1 atklātne

Temats:

Atklātnes

Temats:

Pilsētas

Temats:

Upes

Temats:

Viduslaiku pilis

Temats:

Bauskas pils (Latvija)

Temats:

Mēmele, upe (Lietuva un Latvija)

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Bauska (Bauskas novads, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Papīrs

Daļa no:

Aurora - 1945 - 1999 (Notikums)

Daļa no:

Slokas celulozes un papīra fabrika (Notikums)

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5664/

Gads laika joslai:

1919

Izveidošanas datums:

10.06.2019

Labošanas datums:

17.12.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Atklātne

URI:

https://test.lndb.lv/data/obj/16060
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes