Nosaukums:

Ķempju luterāņu baznīca. Loga vitrāža

Autors:

Mašnovskis, Vitolds, 1942-2024

Oriģināla radīšanas datums:

2002

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

• Attēli
• Audio
• Video
• PDF
• Citi

Metadati

Nosaukums:

Ķempju luterāņu baznīca. Loga vitrāža

Autors:

Mašnovskis, Vitolds, 1942-2024

Oriģināla radīšanas datums:

2002

Anotācija (latviešu):

Ķempju koka baznīca pirmoreiz minēta 1669.gadā, vēlāk 1798.gadā Siguldas draudzē kā Sv.Ignāta kapela. 1841.gadā ar Jaunķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu (Von Uexkūll) dzimtas palīdzību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta un 14.septembrī iesvētīta jauna mūra baznīca. Pagasta rakstveža Jāņa Leikarta 1900.gada piezīmēs atrodams, ka 1849.gadā 6.janvārī iesvētīta altārbilde. 1873.gada 10.maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Deviņus gadus draudze dievkalpojumus noturēja muižas īpašnieka ierādītajās telpās. 1882.gada sākumā plašā baronu Volfu dzimta, kam Jaunķempju muiža piederēja no 1856.gada, par saviem līdzekļiem lika celt jaunu mūra baznīcu ar 600 sēdvietām. Neogotiskā stilā celtā Ķempju mūra baznīca izceļas ar harmonisku būvapjomu, gaišu un plašu draudzes telpu. Smailloka logus un durvis akcentē dekokoratīvs sarkanu ķieģeļu ierāmējums. Torni balsta kāpienveidīgi kontroforsi. Kā vienots antsamblis neogotiskā stilā darināts altāris, kancele, kā arī ērģeļu prospekts baznīcas patrona un draudzes priekšnieka Ferdinanda fon Volfa laikā 1888.gadā. Altāra rentablā – glezna ‘’Augšāmcelšanās’’. Par 1300.rbļ. Frīdriha Veisenborna būvētās ērģeles iesvētītas 1888.gada 9.oktobrī. Pēc Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa (Wolff) sievas Annas fon Mellinas nāves 1883.gadā baznīcas altārdaļas logos tika iebūvētas divas krāšņas vitrāžas ar Volfu un Mellinu dzimtas ģerboņiem. Baznīcas tornī 1937.gadā Liepājas drāšu fabrikā lietais zvans ar uzrakstu: ‘’Esmu liets Ķempju evaņģēliski luteriskai baznīcai. Mūžīgi skanēs mana dziesma Dievam un atjaunotai Latvijai’’

Anotācija (latviešu):

Pēc Otrā pasaules kara vietējo varas iestāžu represiju dēļ draudze panīka. Baznīcā bija paredzēts ierīkot stalli. Pateicoties draudzes priekšnieka Arvīda Miķelsona pūlēm, baznīca tika nosargāta. Pēckara gados laika baznīcas interjers tika sabojāts. Pēc baznīcas atjaunošanas 1990.gadā draudze M. Valpētera vadībā daļēji atjaunoja ērģeles un ērģeļu prospektu, kā arī interjeru. 2000.gada rudenī A.Melbārdis pēc Ēveles un Žeimes baznīcu ērģeļu parauga izgatavoja un uzstādīja 28 prospekta stabules. Laikā no 2004. līdz 2005.gadam ērģeles tika pilnībā atrestaurētas. Baznīcas vienjoma draudzes telpu grezno Čikāgā dzīvojošo latviešu Ādolfa un Grietas Grabažu 2001.gada Ziemassvētkos dāvinātās, Lietuvā izgatavotās Lustras. Tās veltītas tēva Rūdolfa un mātes Emmas piemiņai. Līdz 2006.gadā daļēji atrestaurētas arī krāšņās vitrāžas

Oriģināla turētājs (*):

Vitolds Mašnovskis

Daļa no:

Aurora - 1945 - 1999 (Notikums)

Daļa no:

Slokas celulozes un papīra fabrika (Notikums)

Objekta piegādātājs:

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Fiziskais raksturojums:

1 digitālā fotogrāfija

Temats:

Fotogrāfijas

Temats:

Luterāņu baznīcu ēkas

Temats:

Vitrāža

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Latvija

Ģeogrāfiskais nosaukums:

Līgatnes pagasts (Cēsu novads, Latvija)

Fiziskais datu nesējs:

Digitāli radīts

Pieder kolekcijai:

Zudusī Latvija (Kolekcija)

Pieder kolekcijai:

Industriālais mantojums (Kolekcija)

Tīmekļa saite:

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/4603/

Gads laika joslai:

2002

Izveidošanas datums:

10.06.2019

Labošanas datums:

17.12.2021

APLIS autortiesību statuss:

Nav definēts APLIS autortiesību statuss

APLIS piekļuves tiesības:

Nav definētas APLIS piekļuves tiesības

APLIS tiesību paziņojums:

Nav definēts APLIS autortiesību paziņojums

APLIS piekļuves paziņojums:

Nav definēts APLIS piekļuves paziņojums

Resursa virstips:

Attēls

Resursa tips:

Fotogrāfija

URI:

https://test.lndb.lv/data/obj/15263
RDF dati | XML dati

Pieejamās datnes

Tehniskās datnes

Arhīvdatnes